aestivus
Notatio
+/-Ab aestas.
Nomen adiectivum
+/-aestīv|us, -a, -um
- Aestatis seu qui ad aestatem pertinet; aestivalis.
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | aestīvus | aestīva | aestīvum | nom. | aestīvī | aestīvae | aestīva |
| gen. | aestīvī | aestīvae | aestīvī | gen. | aestīvōrum | aestīvārum | aestīvōrum |
| dat. | aestīvō | aestīvae | aestīvō | dat. | aestīvīs | aestīvīs | aestīvīs |
| acc. | aestīvum | aestīvam | aestīvum | acc. | aestīvōs | aestīvās | aestīva |
| abl. | aestīvō | aestīvā | aestīvō | abl. | aestīvīs | aestīvīs | aestīvīs |
| voc. | aestīve | aestīva | aestīvum | voc. | aestīvī | aestīvae | aestīva |
Dictiones collatae
+/-- aestīvē (Adverbium)