deducens
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /deːˈduːkeːns/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dē·dū·cēns — morphologica: de-duc-ens
Notatio
+/-Participium
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|
| dēdūcēns | —
|
praesens | activa | participium | dēdūcō (dēdūcere) |
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | dēdūcēns | dēdūcēns | dēdūcēns | nom. | dēdūcentēs | dēdūcentēs | dēdūcentia |
| gen. | dēdūcentis | dēdūcentis | dēdūcentis | gen. | dēdūcentium | dēdūcentium | dēdūcentium |
| dat. | dēdūcentī | dēdūcentī | dēdūcentī | dat. | dēdūcentibus | dēdūcentibus | dēdūcentibus |
| acc. | dēdūcentem | dēdūcentem | dēdūcēns | acc. | dēdūcentēs dēdūcentīs |
dēdūcentēs dēdūcentīs |
dēdūcentia |
| abl. | dēdūcente dēdūcentī |
dēdūcente dēdūcentī |
dēdūcente dēdūcentī |
abl. | dēdūcentibus | dēdūcentibus | dēdūcentibus |
| voc. | dēdūcēns | dēdūcēns | dēdūcēns | voc. | dēdūcentēs | dēdūcentēs | dēdūcentia |