despero

Latine

Notatio

← de + spero

Verbum temporale

dēspēr|ō, -āre, -āvī, -ātum (de aliquo/de re/aliquid)

1. spem perdere, abicere

Coniugatio

Radix praesens dēspēr-
Praesens indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dēspērō	dēspērāmus		I.	dēspēror	dēspērāmur
II.	dēspērās	dēspērātis		II.	dēspērāris	dēspērāminī
III.	dēspērat	dēspērant		III.	dēspērātur	dēspērantur
Imperativus
act.	dēspērā	dēspērāte		pass.	dēspērāre	dēspērāminī
Imperativus futurus
II.	dēspērātō	dēspērātōte		II.	dēspērātor	—
III.	dēspērātō	dēspērantō		III.	dēspērātor	dēspērantor
Praesens subiunctivum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dēspērem	dēspērēmus		I.	dēspērer	dēspērēmur
II.	dēspērēs	dēspērētis		II.	dēspērēris	dēspērēminī
III.	dēspēret	dēspērent		III.	dēspērētur	dēspērentur
Imperfectum indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dēspērābam	dēspērābāmus		I.	dēspērābar	dēspērābāmur
II.	dēspērābās	dēspērābātis		II.	dēspērābāris	dēspērābāminī
III.	dēspērābat	dēspērābant		III.	dēspērābātur	dēspērābantur
Imperfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dēspērārem	dēspērārēmus		I.	dēspērārer	dēspērārēmur
II.	dēspērārēs	dēspērārētis		II.	dēspērārēris	dēspērārēminī
III.	dēspērāret	dēspērārent		III.	dēspērārētur	dēspērārentur
Futurum indicativum
act.	sing.	plur.		pass.	sing.	plur.
I.	dēspērābō	dēspērābimus		I.	dēspērābor	dēspērābimur
II.	dēspērābis	dēspērābitis		II.	dēspērāberis	dēspērābiminī
III.	dēspērābit	dēspērābunt		III.	dēspērābitur	dēspērābuntur

Radix perfecta dēspērāv-
Perfectum indicativum
act.	sing.	plur.
I.	dēspērāvī	dēspērāvimus
II.	dēspērāvistī	dēspērāvistis
III.	dēspērāvit	dēspērāvērunt
Perfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.
I.	dēspērāverim	dēspērāverīmus
II.	dēspērāverīs	dēspērāverītis
III.	dēspērāverit	dēspērāverint
Plusquam perfectum indicativum
act.	sing.	plur.
I.	dēspērāveram	dēspērāverāmus
II.	dēspērāverās	dēspērāverātis
III.	dēspērāverat	dēspērāverant
Plusquam perfectum subiunctivum
act.	sing.	plur.
I.	dēspērāvissem	dēspērāvissēmus
II.	dēspērāvissēs	dēspērāvissētis
III.	dēspērāvisset	dēspērāvissent
Futurum perfectum
act.	sing.	plur.
I.	dēspērāverō	dēspērāverimus
II.	dēspērāveris	dēspērāveritis
III.	dēspērāverit	dēspērāverint

Infinitivi act. pass. praes. dēspērāre dēspērārī perf. dēspērāvisse

Participia praes. dēspērāns, -antis perf. dēspērātus, -a, -um fut. dēspērātūrus, -a, -um

Gerundia et supina subst. dēspērandum, -ī adiect. dēspērandus, -a, -um supina dēspērātum, dēspērātū

Translationes

Anglice

despair

Francogallice

désespérer

Germanice

verzweifeln