dilatator
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /diːlaːˈlaːtor/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dī·lā·tā·tor — morphologica: di-latat-or
Notatio
+/-Nomen substantivum
+/-dīlātā|tor, -tōris masc.
- Qui dilatat.
Declinatio
+/-| m. | sing. | plur. | |
|---|---|---|---|
| nom. | dīlātātor | dīlātātōrēs | I |
| gen. | dīlātātōris | dīlātātōrum | II |
| dat. | dīlātātōrī | dīlātātōribus | III |
| acc. | dīlātātōrem | dīlātātōrēs | IV |
| abl. | dīlātātōre | dīlātātōribus | VI |
| voc. | dīlātātor | dīlātātōrēs | V |
Translationes
+/-| Qui dilatat | dilatare ▼ |
|---|
| Qui dilatat | collabi ▲ |
|---|
Discretiva
|
dilatator dictio est in variis linguis: |
Formae affines
+/-Proprietates grammaticales
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|
| dīlātātor | secunda singularis | futurum | passiva | imperativus | dīlātō (dīlātāre) |
| dīlātātor | tertia singularis | futurum | passiva | imperativus | dīlātō (dīlātāre) |
Appellatio pronuntiatusque
+/--
API: /diːlaːˈtaːtor/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dī·lā·tā·tor — morphologica: di-lat-ator