educatus
Latine +/-
Appellatio pronuntiatusque +/-
API: /eːduˈkaːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ē·du·cā·tus — morphologica: e-ducat-us
Notatio +/-
Participium +/-
| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| ēducātus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | ēducō (ēducāre) |
Declinatio +/-
| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | ēducātus | ēducāta | ēducātum | nom. | ēducātī | ēducātae | ēducāta |
| gen. | ēducātī | ēducātae | ēducātī | gen. | ēducātōrum | ēducātārum | ēducātōrum |
| dat. | ēducātō | ēducātae | ēducātō | dat. | ēducātīs | ēducātīs | ēducātīs |
| acc. | ēducātum | ēducātam | ēducātum | acc. | ēducātōs | ēducātās | ēducāta |
| abl. | ēducātō | ēducātā | ēducātō | abl. | ēducātīs | ēducātīs | ēducātīs |
| voc. | ēducāte | ēducāta | ēducātum | voc. | ēducātī | ēducātae | ēducāta |
Nomen substantivum +/-
ēducāt|us, -ūs masc.
- Actus educandi (idem ac ēducātiō).
Declinatio +/-
| m. | sing. | plur. | |
|---|---|---|---|
| nom. | ēducātus | ēducātūs | I |
| gen. | ēducātūs | ēducātuum | II |
| dat. | ēducātuī | ēducātibus | III |
| acc. | ēducātum | ēducātūs | IV |
| abl. | ēducātū | ēducātibus | VI |
| voc. | ēducātus | ēducātūs | V |
Translationes +/-
Discretiva
|
educatus dictio est in variis linguis: |
Formae affines +/-
Latine +/-
ēducātūs +/-
Proprietates grammaticales +/-
| Forma | Modus flexurae | originis |
|---|---|---|
| ēducātūs | casus genitivus singularis | substantivi ēducātus |
| ēducātūs | casus nominativus pluralis | substantivi ēducātus |
| ēducātūs | casus accusativus pluralis | substantivi ēducātus |
| ēducātūs | casus vocativus pluralis | substantivi ēducātus |
Appellatio pronuntiatusque +/-
-
API: /eːduˈkaːtuːs/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ē·du·cā·tūs — morphologica: e-ducat-us