elinguatio
Notatio
+/-← elinguo
Nomen substantivum
+/-ēlinguātĭ|ō, -ōnis fem.
- Exsectio linguae.
Declinatio
+/-sing. | plur. | ||
---|---|---|---|
nom. | ēlinguātĭō | ēlinguātĭōnēs | I |
gen. | ēlinguātĭōnis | ēlinguātĭōnum | II |
dat. | ēlinguātĭōnī | ēlinguātĭōnibus | III |
acc. | ēlinguātĭōnem | ēlinguātĭōnēs | IV |
abl. | ēlinguātĭōne | ēlinguātĭōnibus | VI |
voc. | ēlinguātĭō | ēlinguātĭōnēs | V |
Translationes
+/-- γλωσσοτομία (glōssotomia, f.)