esurio

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /eːˈsurioː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·su·ri·ō — morphologica: e-sur-io

Verbum intransitivum

ēsur|ĭō, -īre, -ivī vel -iī, -itum, -itūrus

1. famem habere

Coniugatio

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
ēsur-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēsuriō	ēsuriam		ēsuriēbam	ēsurīrem	ēsuriam
II. sing.	ēsurīs	ēsuriās	ēsurī!	ēsuriēbās	ēsurīrēs	ēsuriēs	ēsurītō!
III. sing.	ēsurit	ēsuriat		ēsuriēbat	ēsurīret	ēsuriet	ēsurītō!
I. plur.	ēsurīmus	ēsuriāmus		ēsuriēbāmus	ēsurīrēmus	ēsuriēmus
II. plur.	ēsurītis	ēsuriātis	ēsurīte!	ēsuriēbātis	ēsurīrētis	ēsuriētis	ēsurītōte!
III. plur.	ēsuriunt	ēsuriant		ēsuriēbant	ēsurīrent	ēsurient	ēsuriuntō!
Thema	Vox passiva
ēsur-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēsurior	ēsuriar		ēsuriēbar	ēsurīrer	ēsuriar
II. sing.	ēsurīris	ēsuriāris	ēsurīre!	ēsuriēbāris	ēsurīrēris	ēsuriēris	ēsurītor!
III. sing.	ēsurītur	ēsuriātur		ēsuriēbātur	ēsurīrētur	ēsuriētur	ēsurītor!
I. plur.	ēsurīmur	ēsuriāmur		ēsuriēbāmur	ēsurīrēmur	ēsuriēmur
II. plur.	ēsurīminī	ēsuriāminī	ēsurīminī!	ēsuriēbāminī	ēsurīrēminī	ēsuriēminī	—
III. plur.	ēsuriuntur	ēsuriantur		ēsuriēbantur	ēsurīrentur	ēsurientur	ēsuriuntor!

Thema	Vox activa
ēsurīv-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	ēsurīvī	ēsurīverim	ēsurīveram	ēsurīvissem	ēsurīverō
II. sing.	ēsurīvistī	ēsurīveris	ēsurīverās	ēsurīvissēs	ēsurīveris
III. sing.	ēsurīvit	ēsurīverit	ēsurīverat	ēsurīvisset	ēsurīverit
I. plur.	ēsurīvimus	ēsurīverimus	ēsurīverāmus	ēsurīvissēmus	ēsurīverimus
II. plur.	ēsurīvistis	ēsurīveritis	ēsurīverātis	ēsurīvissētis	ēsurīveritis
III. plur.	ēsurīvērunt	ēsurīverint	ēsurīverant	ēsurīvissent	ēsurīverint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	ēsurīre	ēsurīvisse	ēsurītūrum, -am, -um esse	ēsuriēns		ēsurītūrus, -a, -um­
Vox passiva	ēsurīrī	ēsurītum, -am, -um esse	ēsurītum īrī		ēsurītus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
ēsuriendī		ēsuriendus, -a, -um			ēsurītum	ēsurītū

Dictiones derivatae

• ēsuriālis
• ēsuriēs
• ēsurīgō
• ēsurītiō
• ēsurītor

Translationes

Famem habere	dilatare ▼

Famem habere	collabi ▲

Anglice: hunger (en) Germanice: hungern (de)