institutus
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /iːnstiˈtuːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: īn·sti·tū·tus — morphologica: in-stitut-us
Notatio
+/-Participium
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| īnstitūtus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | īnstituō |
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | īnstitūtus | īnstitūta | īnstitūtum | nom. | īnstitūtī | īnstitūtae | īnstitūta |
| gen. | īnstitūtī | īnstitūtae | īnstitūtī | gen. | īnstitūtōrum | īnstitūtārum | īnstitūtōrum |
| dat. | īnstitūtō | īnstitūtae | īnstitūtō | dat. | īnstitūtīs | īnstitūtīs | īnstitūtīs |
| acc. | īnstitūtum | īnstitūtam | īnstitūtum | acc. | īnstitūtōs | īnstitūtās | īnstitūta |
| abl. | īnstitūtō | īnstitūtā | īnstitūtō | abl. | īnstitūtīs | īnstitūtīs | īnstitūtīs |
| voc. | īnstitūte | īnstitūta | īnstitūtum | voc. | īnstitūtī | īnstitūtae | īnstitūta |