LatineRecensere

nātusRecensere

AppellatioRecensere

 API: /ˈnaːtus/(classice)
Syllabificatio phonetica: nā·tus — morphologica: nat-us

NotatioRecensere

Latine: nāscor

ParticipiumRecensere

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
nātus
perfectum passiva participium­ nominativo nāscor

DeclinatioRecensere

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. nātus nāta nātum nom. nātī nātae nāta
gen. nātī nātae nātī gen. nātōrum nātārum nātōrum
dat. nātō nātae nātō dat. nātīs nātīs nātīs
acc. nātum nātam nātum acc. nātōs nātās nāta
abl. nātō nātā nātō abl. nātīs nātīs nātīs
voc. nāte nāta nātum voc. nātī nātae nāta

TranslationesRecensere

Nomen substantivum1Recensere

nāt|us, -ī masc.

  1. Fīlius, līberī (plur.)

DeclinatioRecensere

m. sing. plur.
nom. nātus nātī I
gen. nātī nātōrum II
dat. nātō nātīs III
acc. nātum nātōs IV
abl. nātō nātīs VI
voc. nāte nātī V

TranslationesRecensere

Nomen substantivum2Recensere

nāt|us, -ūs masc.

  1. Factum nascendi.
  2. Aetās.
    qui annum sextum natu excesserint

DeclinatioRecensere

m. sing. plur.
nom. nātus nātūs I
gen. nātūs nātuum II
dat. nātuī nātibus III
acc. nātum nātūs IV
abl. nātū nātibus VI
voc. nātus nātūs V

UsusRecensere

Praecipue in abl. sing. adhibetur, indicans aetatem; ut, maior natu, grandis natu, maximus natu.

TranslationesRecensere