obduro
Notatio
+/-Verbum temporale
+/-obdūr|ō, -āre, -āvī, -ātum
- Manere fidelis per tribulationes.
Coniugatio
+/-Radix perfecta obdūrāv- | ||
---|---|---|
Perfectum indicativum | ||
act. | sing. | plur. |
I. | obdūrāvī | obdūrāvimus |
II. | obdūrāvistī | obdūrāvistis |
III. | obdūrāvit | obdūrāvērunt |
Perfectum subiunctivum | ||
act. | sing. | plur. |
I. | obdūrāverim | obdūrāverīmus |
II. | obdūrāverīs | obdūrāverītis |
III. | obdūrāverit | obdūrāverint |
Plusquam perfectum indicativum | ||
act. | sing. | plur. |
I. | obdūrāveram | obdūrāverāmus |
II. | obdūrāverās | obdūrāverātis |
III. | obdūrāverat | obdūrāverant |
Plusquam perfectum subiunctivum | ||
act. | sing. | plur. |
I. | obdūrāvissem | obdūrāvissēmus |
II. | obdūrāvissēs | obdūrāvissētis |
III. | obdūrāvisset | obdūrāvissent |
Futurum perfectum | ||
act. | sing. | plur. |
I. | obdūrāverō | obdūrāverimus |
II. | obdūrāveris | obdūrāveritis |
III. | obdūrāverit | obdūrāverint |
|
|
|