origo
Notatio
+/-Ab orior.
Nomen substantivum
+/-ŏrīg|ō, -ĭnis f
Declinatio
+/-| f. | sing. | plur. | |
|---|---|---|---|
| nom. | ŏrīgō | ŏrīgĭnēs | I |
| gen. | ŏrīgĭnis | ŏrīgĭnum | II |
| dat. | ŏrīgĭnī | ŏrīgĭnibus | III |
| acc. | ŏrīgĭnem | ŏrīgĭnēs | IV |
| abl. | ŏrīgĭne | ŏrīgĭnibus | VI |
| voc. | ŏrīgō | ŏrīgĭnēs | V |
Translationes
+/-- podrijetlo neut.
- origine f
- Ursprung m
- ἀρχή (archē, f.)
- origen f