plenus
Appellatio pronuntiatusque
+/-API: /ˈpleː.nus/ (classice)
Nomen adiectivum
+/-plēn|us, -a, -um
Declinatio
+/-positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
nom. | plēnus | plēna | plēnum | nom. | plēnī | plēnae | plēna |
gen. | plēnī | plēnae | plēnī | gen. | plēnōrum | plēnārum | plēnōrum |
dat. | plēnō | plēnae | plēnō | dat. | plēnīs | plēnīs | plēnīs |
acc. | plēnum | plēnam | plēnum | acc. | plēnōs | plēnās | plēna |
abl. | plēnō | plēnā | plēnō | abl. | plēnīs | plēnīs | plēnīs |
voc. | plēne | plēna | plēnum | voc. | plēnī | plēnae | plēna |
Translationes
+/-possibilem plurimum tenēns | dilatare ▼ |
---|
possibilem plurimum tenēns | collabi ▲ |
---|