Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /laˈtiːnus/(classice)
Syllabificatio phonetica: La·tī·nus — morphologica: Latin-us

Notatio

+/-
Latine: Latium.

Nomen adiectivum

+/-

Lătīn|us, -a, -um

  1. √ Qui ad Latium pertinet.[1]
  2. Qui ad linguam Latinam pertinet, vel in ea scribitur diciturve.

Declinatio

+/-
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. Latīnus Latīna Latīnum nom. Latīnī Latīnae Latīna
gen. Latīnī Latīnae Latīnī gen. Latīnōrum Latīnārum Latīnōrum
dat. Latīnō Latīnae Latīnō dat. Latīnīs Latīnīs Latīnīs
acc. Latīnum Latīnam Latīnum acc. Latīnōs Latīnās Latīna
abl. Latīnō Latīnā Latīnō abl. Latīnīs Latīnīs Latīnīs
voc. Latīne Latīna Latīnum voc. Latīnī Latīnae Latīna

Dictiones collatae

+/-

Synonyma

  1. Latius

Collocationes

Dictiones derivatae

+/-

Translationes

+/-
Qui ad Latium pertinetdilatare ▼
Qui ad Latium pertinetcollabi ▲
Qui ad linguam Latinam pertinetdilatare ▼
Qui ad linguam Latinam pertinetcollabi ▲

Nomen substantivum

+/-

Latīn|us, -i masc.

  1. Incola Latii.

Declinatio

+/-
m. sing. plur.
nom. Latīnus Latīnī I
gen. Latīnī Latīnōrum II
dat. Latīnō Latīnīs III
acc. Latīnum Latīnōs IV
abl. Latīnō Latīnīs VI
voc. Latīne Latīnī V

Dictiones derivatae

+/-

Translationes

+/-
Incola Latiidilatare ▼
Incola Latiicollabi ▲

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 39 — “LĂTĪNUS, a, um, adject.”