Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /adˈniːtor/(classice)
Syllabificatio phonetica: ad·nī·tor — morphologica: ad-nit-or

Formae aliae

+/-

Notatio

+/-
ad + nitor

Verbum deponens

+/-

adnīt|or, -ī, adnīsus sum vel adnīxus sum

  1. In aliqua re niti.

Coniugatio

+/-

Verbum finitum

Thema Deponens
adnīt- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. adnītor adnītar   adnītēbar adnīterer adnītar  
II. sing. adnīteris adnītāris adnītere! adnītēbāris adnīterēris adnītēris adnītitor!
III. sing. adnītitur adnītātur   adnītēbātur adnīterētur adnītētur adnītitor!
I. plur. adnītimur adnītāmur   adnītēbāmur adnīterēmur adnītēmur  
II. plur. adnītiminī adnītāminī adnītiminī! adnītēbāminī adnīterēminī adnītēminī
III. plur. adnītuntur adnītantur   adnītēbantur adnīterentur adnītentur adnītuntor!
Thema Deponens
adnīs- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. adnīsus,
-a, -um sum
adnīsus,
-a, -um sim
adnīsus,
-a, -um eram
adnīsus,
-a, -um essem
adnīsus,
-a, -um erō
II. sing. adnīsus,
-a, -um es
adnīsus,
-a, -um sīs
adnīsus,
-a, -um erās
adnīsus,
-a, -um essēs
adnīsus,
-a, -um eris
III. sing. adnīsus,
-a, -um est
adnīsus,
-a, -um sit
adnīsus,
-a, -um erat
adnīsus,
-a, -um esset
adnīsus,
-a, -um erit
I. plur. adnīsī,
-ae, -a sumus
adnīsī,
-ae, -a sīmus
adnīsī,
-ae, -a erāmus
adnīsī,
-ae, -a essēmus
adnīsī,
-ae, -a erimus
II. plur. adnīsī,
-ae, -a estis
adnīsī,
-ae, -a sītis
adnīsī,
-ae, -a erātis
adnīsī,
-ae, -a essētis
adnīsī,
-ae, -a eritis
III. plur. adnīsī,
-ae, -a sunt
adnīsī,
-ae, -a sint
adnīsī,
-ae, -a erant
adnīsī,
-ae, -a essent
adnīsī,
-ae, -a erunt

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Dep. adnītī adnīsum,
-am, -um esse
adnīsūrum,
-am, -um esse
adnītēns adnīsus,
-a, -um
adnīsūrus,
-a, -um

Gerundium Gerundivum Supinum
adnītendī adnītendus, -a, -um adnīsum adnīsū