diruturus
Appellatio pronuntiatusque
+/-API: /diːruˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dī·ru·tū·rus — morphologica: di-rutur-us
Notatio
+/-Participium
+/-Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
---|---|---|---|---|---|---|
dīrutūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | dīruō (dīruere) |
Declinatio
+/-positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
nom. | dīrutūrus | dīrutūra | dīrutūrum | nom. | dīrutūrī | dīrutūrae | dīrutūra |
gen. | dīrutūrī | dīrutūrae | dīrutūrī | gen. | dīrutūrōrum | dīrutūrārum | dīrutūrōrum |
dat. | dīrutūrō | dīrutūrae | dīrutūrō | dat. | dīrutūrīs | dīrutūrīs | dīrutūrīs |
acc. | dīrutūrum | dīrutūram | dīrutūrum | acc. | dīrutūrōs | dīrutūrās | dīrutūra |
abl. | dīrutūrō | dīrutūrā | dīrutūrō | abl. | dīrutūrīs | dīrutūrīs | dīrutūrīs |
voc. | dīrutūre | dīrutūra | dīrutūrum | voc. | dīrutūrī | dīrutūrae | dīrutūra |