emoveo

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /eːˈmoweoː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ē·mo·ve·ō — morphologica: e-move-o

Formae aliae

• exmoveō

Notatio

← ex + moveo.

Verbum transitivum

ēmŏv|ĕō, -ēre, ēmōvī, ēmōtum

1. √ Loco movere, amovere, removere.
2. (Fig.) excitare.

Coniugatio

Verbum finitum

­

Thema	Vox activa
ēmov-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēmoveō	ēmoveam		ēmovēbam	ēmovērem	ēmovēbō
II. sing.	ēmovēs	ēmoveās	ēmovē!	ēmovēbās	ēmovērēs	ēmovēbis	ēmovētō!
III. sing.	ēmovet	ēmoveat		ēmovēbat	ēmovēret	ēmovēbit	ēmovētō!
I. plur.	ēmovēmus	ēmoveāmus		ēmovēbāmus	ēmovērēmus	ēmovēbimus
II. plur.	ēmovētis	ēmoveātis	ēmovēte!	ēmovēbātis	ēmovērētis	ēmovēbitis	ēmovētōte!
III. plur.	ēmovent	ēmoveant		ēmovēbant	ēmovērent	ēmovēbunt	ēmoventō!
Thema	Vox passiva
ēmov-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	ēmoveor	ēmovear		ēmovēbar	ēmovērer	ēmovēbor
II. sing.	ēmovēris	ēmoveāris	ēmovēre!	ēmovēbāris	ēmovērēris	ēmovēberis	ēmovētor!
III. sing.	ēmovētur	ēmoveātur		ēmovēbātur	ēmovērētur	ēmovēbitur	ēmovētor!
I. plur.	ēmovēmur	ēmoveāmur		ēmovēbāmur	ēmovērēmur	ēmovēbimur
II. plur.	ēmovēminī	ēmoveāminī	ēmovēminī!	ēmovēbāminī	ēmovērēminī	ēmovēbiminī	—
III. plur.	ēmoventur	ēmoveantur		ēmovēbantur	ēmovērentur	ēmovēbuntur	ēmoventor!

Thema	Vox activa
ēmōv-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.
I. sing.	ēmōvī	ēmōverim	ēmōveram	ēmōvissem	ēmōverō
II. sing.	ēmōvistī	ēmōveris	ēmōverās	ēmōvissēs	ēmōveris
III. sing.	ēmōvit	ēmōverit	ēmōverat	ēmōvisset	ēmōverit
I. plur.	ēmōvimus	ēmōverimus	ēmōverāmus	ēmōvissēmus	ēmōverimus
II. plur.	ēmōvistis	ēmōveritis	ēmōverātis	ēmōvissētis	ēmōveritis
III. plur.	ēmōvērunt	ēmōverint	ēmōverant	ēmōvissent	ēmōverint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	ēmovēre	ēmōvisse	ēmōtūrum, -am, -um esse	ēmovēns		ēmōtūrus, -a, -um­
Vox passiva	ēmovērī	ēmōtum, -am, -um esse	ēmōtum īrī		ēmōtus, -a, -um
Gerundium		Gerundivum			Supinum
ēmovendī		ēmovendus, -a, -um			ēmōtum	ēmōtū

Dictiones collatae

• moveō, movēre

Composita

• admoveō, admovēre. ammoveō, ammovēre
• āmoveō, āmovēre
• commoveō, commovēre
• dēmoveō, dēmovēre
• dīmoveō, dīmovēre
• obmoveō, obmovēre, ommoveō
• permoveō, permovēre
• praemoveō, praemovēre
• prōmoveō, prōmovēre
• removeō, removēre
• sēmoveō, sēmovēre
• submoveō, submovēre
• trānsmoveō, trānsmovēre

Dictiones derivatae

• ēmōtiō

Translationes

Loco movere

• Anglice: move (en) out, dislodge (en), remove (en)

• Germanice: herausbewegen (de), entfernen (de), wegschaffen (de)

Excitare

• Anglice: excite (en), set in motion (en), unhinge (en)

• Germanice: aufregen (de), erschüttern (de), aus den Angeln heben (de)