Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /erˈraːtus/(classice)
Syllabificatio phonetica: er·rā·tus — morphologica: errat-us

Notatio

+/-
Latine: errō (errāre)

Participium

+/-
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
errātus
perfectum passiva participium­ nominativo errō (errāre)

Declinatio

+/-
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. errātus errāta errātum nom. errātī errātae errāta
gen. errātī errātae errātī gen. errātōrum errātārum errātōrum
dat. errātō errātae errātō dat. errātīs errātīs errātīs
acc. errātum errātam errātum acc. errātōs errātās errāta
abl. errātō errātā errātō abl. errātīs errātīs errātīs
voc. errāte errāta errātum voc. errātī errātae errāta

Translationes

+/-
Participiumdilatare ▼
Participiumcollabi ▲

Nomen substantivum

+/-

errāt|us, -ūs masc.

  1. Actus errandi

Declinatio

+/-
m. sing. plur.
nom. errātus errātūs I
gen. errātūs errātuum II
dat. errātuī errātibus III
acc. errātum errātūs IV
abl. errātū errātibus VI
voc. errātus errātūs V

Dictiones collatae

+/-
Synonyma
  1. errātiō, errātum

Translationes

+/-
Actus errandidilatare ▼
Actus errandicollabi ▲

Discretiva

  erratus dictio est in variis linguis:

Formae affines

+/-

errātūs

+/-
Proprietates grammaticales
+/-
Forma Modus flexurae originis
errātūs casus genitivus singularis substantivi errātus
errātūs casus nominativus pluralis substantivi errātus
errātūs casus accusativus pluralis substantivi errātus
errātūs casus vocativus pluralis substantivi errātus
Appellatio pronuntiatusque
+/-
 API: /erˈraːtuːs/(classice)
Syllabificatio phonetica: er·rā·tūs — morphologica: errat-us