communicaturus
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /kom.muːni.kaːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: com·mū·ni·cā·tū·rus — morphologica: com-municat-ur-us
Notatio
+/-Participium
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| commūnicātūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | commūnicō (commūnicāre) |
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | commūnicātūrus | commūnicātūra | commūnicātūrum | nom. | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūra |
| gen. | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūrī | gen. | commūnicātūrōrum | commūnicātūrārum | commūnicātūrōrum |
| dat. | commūnicātūrō | commūnicātūrae | commūnicātūrō | dat. | commūnicātūrīs | commūnicātūrīs | commūnicātūrīs |
| acc. | commūnicātūrum | commūnicātūram | commūnicātūrum | acc. | commūnicātūrōs | commūnicātūrās | commūnicātūra |
| abl. | commūnicātūrō | commūnicātūrā | commūnicātūrō | abl. | commūnicātūrīs | commūnicātūrīs | commūnicātūrīs |
| voc. | commūnicātūre | commūnicātūra | commūnicātūrum | voc. | commūnicātūrī | commūnicātūrae | commūnicātūra |
Loci
+/-| Plinius minor 61-113 |
||||||||||||||||||||||
| antiq. | class. | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | XIII | XIV | XV | XVI | XVII | XVIII | XIX | XX | XXI |
Latinitas Romana
Fontes
- ↑ 1.0 1.1 Gaius Plinius Caecilius Secundus - Epistularum libri decem. (Bibliotheca Augustana): Liber octavus, Epistula 3: C. PLINIUS SPARSO SUO S., [2] — communicaturus
- ↑ 2.0 2.1 Vicicitatio: communicaturus.