deleo
Latine
Appellatio pronuntiatusque
+/-API: /ˈde.le.oː/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dē·le·ō — morphologica: del-eo
Notatio
+/-Verbum transitivum
+/-dēl|ĕō, -ēre, -ēvī, -ētum
Coniugatio
+/-Verbum finitum
Thema | Vox activa | ||||
---|---|---|---|---|---|
dēlēv- | Tempus perfectum | plusquam perfectum | futurum exactum | ||
Persona | indicativ. | coniunct. | indicativ. | coniunct. | |
I. sing. | dēlēvī | dēlēverim | dēlēveram | dēlēvissem | dēlēverō |
II. sing. | dēlēvistī | dēlēveris | dēlēverās | dēlēvissēs | dēlēveris |
III. sing. | dēlēvit | dēlēverit | dēlēverat | dēlēvisset | dēlēverit |
I. plur. | dēlēvimus | dēlēverimus | dēlēverāmus | dēlēvissēmus | dēlēverimus |
II. plur. | dēlēvistis | dēlēveritis | dēlēverātis | dēlēvissētis | dēlēveritis |
III. plur. | dēlēvērunt | dēlēverint | dēlēverant | dēlēvissent | dēlēverint |
Verbum infinitum
Modus | infinitivus | participium | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Tempus | praesens | perfectum | futurum | praesens | perfectum | futurum |
Vox activa |
dēlēre | dēlēvisse | dēlētūrum, -am, -um esse |
dēlēns | dēlētūrus, -a, -um | |
Vox passiva |
dēlērī | dēlētum, -am, -um esse |
dēlētum īrī | dēlētus, -a, -um |
||
Gerundium | Gerundivum | Supinum | ||||
dēlendī | dēlendus, -a, -um | dēlētum | dēlētū |
Usus
+/-Latinitas Romana
Dictiones collatae
+/-Synonyma
Collocationes
- Vastate! delete!
Dictiones derivatae
+/-Progenies
+/-Translationes
+/-Scripta ad nihilum redigere | dilatare ▼ |
---|
Scripta ad nihilum redigere | collabi ▲ |
---|
Loci
P. Terentius Afer ca. -190…-159 |
||||||||||||||||||||||
antiq. | class. | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | XIII | XIV | XV | XVI | XVII | XVIII | XIX | XX | XXI |
Latinitas Romana
Fontes
- ↑ 1.0 1.1 Terentius Afer - Eunuchus. (Bibliotheca Augustana): Actus II. Scaena III: Micio. Versus 296 — hilarum
- ↑ 2.0 2.1 Vicicitatio: deleo.
- ↑ Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 49 — “DĒLĔO, les, lēvi, lētum, lere, a. 2.”
- ↑ Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 761 — “dēlĕo, lēvī, lētum, 2.”
- ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — dēleo, lēvī, lētum, ēre (de u. *leo) (tom. 1, p. 2012)
- ↑ Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — delere
- ↑ Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — deleo