frustratus
Appellatio pronuntiatusque
+/-API: /fruːsˈtraːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: frūs·trā·tus — morphologica: frustrat-us
Notatio
+/-Participium
+/-Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
---|---|---|---|---|---|---|
frūstrātus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | frūstrō |
Declinatio
+/-positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
nom. | frūstrātus | frūstrāta | frūstrātum | nom. | frūstrātī | frūstrātae | frūstrāta |
gen. | frūstrātī | frūstrātae | frūstrātī | gen. | frūstrātōrum | frūstrātārum | frūstrātōrum |
dat. | frūstrātō | frūstrātae | frūstrātō | dat. | frūstrātīs | frūstrātīs | frūstrātīs |
acc. | frūstrātum | frūstrātam | frūstrātum | acc. | frūstrātōs | frūstrātās | frūstrāta |
abl. | frūstrātō | frūstrātā | frūstrātō | abl. | frūstrātīs | frūstrātīs | frūstrātīs |
voc. | frūstrāte | frūstrāta | frūstrātum | voc. | frūstrātī | frūstrātae | frūstrāta |