obstaturus
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /obstaːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ob·stā·tū·rus — morphologica: ob-stat-ur-us
Notatio
+/-Participium
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| obstātūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | obstō (obstāre) |
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | obstātūrus | obstātūra | obstātūrum | nom. | obstātūrī | obstātūrae | obstātūra |
| gen. | obstātūrī | obstātūrae | obstātūrī | gen. | obstātūrōrum | obstātūrārum | obstātūrōrum |
| dat. | obstātūrō | obstātūrae | obstātūrō | dat. | obstātūrīs | obstātūrīs | obstātūrīs |
| acc. | obstātūrum | obstātūram | obstātūrum | acc. | obstātūrōs | obstātūrās | obstātūra |
| abl. | obstātūrō | obstātūrā | obstātūrō | abl. | obstātūrīs | obstātūrīs | obstātūrīs |
| voc. | obstātūre | obstātūra | obstātūrum | voc. | obstātūrī | obstātūrae | obstātūra |