Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /diːlaːˈtaːtioː/(classice)
Syllabificatio phonetica: dī·lā·tā·ti·ō — morphologica: di-latat-io

Notatio

+/-
Latine: dīlātō (dīlātāre)

Nomen substantivum

+/-

dīlātātĭ|ō, -ōnis fem.

  1. Actus dilatandi

Declinatio

+/-
f. sing. plur.
nom. dīlātātiō dīlātātiōnēs I
gen. dīlātātiōnis dīlātātiōnum II
dat. dīlātātiōnī dīlātātiōnibus III
acc. dīlātātiōnem dīlātātiōnēs IV
abl. dīlātātiōne dīlātātiōnibus VI
voc. dīlātātiō dīlātātiōnēs V

Dictiones collatae

+/-

Translationes

+/-
Actus dilatandidilatare ▼
Actus dilatandicollabi ▲

Loci

+/-
Aurelius Augustinus Hipponensis
354-430
antiq. class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas postclassica

+/-

saec. IV.

  • Et ego scio, inquam, qui tecum loquor; nec ego comprehendo: sed cogitatio facit nos extendi, extensio dilatat nos, dilatatio nos capaces facit. —Sermones de tempore Augustini [1][2]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aurelius Augustinus Hipponensis, Sermones de tempore. (Universitas Turicensis): Sermo CCXXV. In die Paschae. Caput III — dilatatio
  2. 2.0 2.1 Vicicitatio: dilatatio.