disturbaturus
Appellatio pronuntiatusque
+/-API: /disturbaːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: dis·tur·bā·tū·rus — morphologica: dis-turbat-ur-us
Notatio
+/-- ← Latine: disturbō (disturbāre)
Participium
+/-Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
---|---|---|---|---|---|---|
disturbātūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | disturbō (disturbāre) |
Declinatio
+/-positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
nom. | disturbātūrus | disturbātūra | disturbātūrum | nom. | disturbātūrī | disturbātūrae | disturbātūra |
gen. | disturbātūrī | disturbātūrae | disturbātūrī | gen. | disturbātūrōrum | disturbātūrārum | disturbātūrōrum |
dat. | disturbātūrō | disturbātūrae | disturbātūrō | dat. | disturbātūrīs | disturbātūrīs | disturbātūrīs |
acc. | disturbātūrum | disturbātūram | disturbātūrum | acc. | disturbātūrōs | disturbātūrās | disturbātūra |
abl. | disturbātūrō | disturbātūrā | disturbātūrō | abl. | disturbātūrīs | disturbātūrīs | disturbātūrīs |
voc. | disturbātūre | disturbātūra | disturbātūrum | voc. | disturbātūrī | disturbātūrae | disturbātūra |