fascinatus
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /faskiˈnaːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: fas·ci·nā·tus — morphologica: fascinat-us
Notatio
+/-Participium
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| fascinātus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | fascinō (fascināre) |
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | fascinātus | fascināta | fascinātum | nom. | fascinātī | fascinātae | fascināta |
| gen. | fascinātī | fascinātae | fascinātī | gen. | fascinātōrum | fascinātārum | fascinātōrum |
| dat. | fascinātō | fascinātae | fascinātō | dat. | fascinātīs | fascinātīs | fascinātīs |
| acc. | fascinātum | fascinātam | fascinātum | acc. | fascinātōs | fascinātās | fascināta |
| abl. | fascinātō | fascinātā | fascinātō | abl. | fascinātīs | fascinātīs | fascinātīs |
| voc. | fascināte | fascināta | fascinātum | voc. | fascinātī | fascinātae | fascināta |
Usus
+/-- itaque scelestissimi quique toto regno, qui de gratia ac clementia regia desperabant, ad asylum illud certatim confugiebant, in quod vt reciperentur, cardinalis Borbonii gratiam ambiebant; qui iam tum a factiosis spe regni fascinatus, eam non nisi eorum arbitrio largiebatur. —Historiae Sui Temporis Iacobi Augusti Thuani. (Liber LXXIIX. 1574-1584)