LatineRecensere

fascinōRecensere

AppellatioRecensere

 API: /ˈfaskinoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: fas·ci·nō — morphologica: fascin-o

NotatioRecensere

Graeca Antiqua: βασκαίνω

Verbum transitivumRecensere

fascin|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. √ Malefico aspectu, aut alio quovis veneficio alicui nocere.[1]
  2. (Latinitas medii aevi) voluptifico aspectu, aut alio quovis beneficio aliquem sollicitare.

ConiugatioRecensere

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
fascin- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. fascinō fascinem   fascinābam fascinārem fascinābō  
II. sing. fascinās fascinēs fascinā! fascinābās fascinārēs fascinābis fascinātō!
III. sing. fascinat fascinet   fascinābat fascināret fascinābit fascinātō!
I. plur. fascināmus fascinēmus   fascinābāmus fascinārēmus fascinābimus  
II. plur. fascinātis fascinētis fascināte! fascinābātis fascinārētis fascinābitis fascinātōte!
III. plur. fascinant fascinent   fascinābant fascinārent fascinābunt fascinantō!
Thema Vox passiva
fascin- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. fascinor fasciner   fascinābar fascinārer fascinābor  
II. sing. fascināris fascinēris fascināre! fascinābāris fascinārēris fascināberis fascinātor!
III. sing. fascinātur fascinētur   fascinābātur fascinārētur fascinābitur fascinātor!
I. plur. fascināmur fascinēmur   fascinābāmur fascinārēmur fascinābimur  
II. plur. fascināminī fascinēminī fascināminī! fascinābāminī fascinārēminī fascinābiminī
III. plur. fascinantur fascinentur   fascinābantur fascinārentur fascinābuntur fascinantor!
Thema Vox activa
fascināv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. fascināvī fascināverim fascināveram fascināvissem fascināverō
II. sing. fascināvistī fascināveris fascināverās fascināvissēs fascināveris
III. sing. fascināvit fascināverit fascināverat fascināvisset fascināverit
I. plur. fascināvimus fascināverimus fascināverāmus fascināvissēmus fascināverimus
II. plur. fascināvistis fascināveritis fascināverātis fascināvissētis fascināveritis
III. plur. fascināvērunt fascināverint fascināverant fascināvissent fascināverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
fascināre fascināvisse fascinātūrum,
-am, -um esse
fascināns   fascinātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
fascinārī fascinātum,
-am, -um esse
fascinātum īrī   fascinātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
fascinandī fascinandus, -a, -um fascinātum fascinātū

Dictiones collataeRecensere

Synonyma

  1. effascinō, effascināre

Dictiones derivataeRecensere

TranslationesRecensere

Malefico aspectu, aut alio quovis veneficio alicui noceredilatare ▼
Malefico aspectu, aut alio quovis veneficio alicui nocerecollabi ▲
Voluptifico aspectu aliquem sollicitaredilatare ▼
Voluptifico aspectu aliquem sollicitarecollabi ▲

Discretiva

  fascino dictio est in variis linguis:

Formae affinesRecensere

HispaniceRecensere

fascinoRecensere

Proprietates grammaticalesRecensere
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
fascino prima singularis praesens activa indicativus fascinar
AppellatioRecensere
 API: [ˈfas.θino]
Syllabificatio phonetica: fa·sci·no — morphologica: fascin-o

ItaliceRecensere

fascinoRecensere

Proprietates grammaticalesRecensere
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
fascino prima singularis praesens activa indicativus fascinare
AppellatioRecensere
 API: /ˈfaʃ.ʃino/
Syllabificatio phonetica: fa·sci·no — morphologica: fascin-o

LusitaneRecensere

fascinoRecensere

Proprietates grammaticalesRecensere
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
fascino prima singularis praesens activa indicativus fascinar
AppellatioRecensere
 API: [ˈfaʃ.sinu](Lusitane)
Syllabificatio phonetica: fas·ci·no — morphologica: fascin-o

Fontes

  1. 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 431 — “FASCĬNO, as, āvi, ātum, are, a. 1. ammaliare, βασκαίνω.”
  2. 2.0 2.1 Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 1053 — “fascĭno, āre, v. a. [βασκαίνω]”
  3. 3.0 3.1 Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — fascino, āvī, ātum, āre, (βασκαίνω; vgl. fascinum) (tom. 1, p. 2692)
  4. 4.0 4.1 Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)fascinare
  5. 5.0 5.1 Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)fascino