LatineRecensere

AppellatioRecensere

 API: /ˈpaːreoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: pā·re·ō — morphologica: par-eo

Verbum transitivumRecensere

pār|eō, -ēre, -uī, -itum

  1. Se ostendere, apparere.[1]
  2. Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto esse.[1]

ConiugatioRecensere

Verbum finitum

Thema Vox activa
pār- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. pāreō pāream   pārēbam pārērem pārēbō  
II. sing. pārēs pāreās pārē! pārēbās pārērēs pārēbis pārētō!
III. sing. pāret pāreat   pārēbat pārēret pārēbit pārētō!
I. plur. pārēmus pāreāmus   pārēbāmus pārērēmus pārēbimus  
II. plur. pārētis pāreātis pārēte! pārēbātis pārērētis pārēbitis pārētōte!
III. plur. pārent pāreant   pārēbant pārērent pārēbunt pārentō!­
Thema Vox passiva
pār- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
III. sing. pārētur pāreātur   pārēbātur pārērētur pārēbitur
Thema Vox activa
pāru- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. pāruī pāruerim pārueram pāruissem pāruerō
II. sing. pāruistī pārueris pāruerās pāruissēs pārueris
III. sing. pāruit pāruerit pāruerat pāruisset pāruerit
I. plur. pāruimus pāruerimus pāruerāmus pāruissēmus pāruerimus
II. plur. pāruistis pārueritis pāruerātis pāruissētis pārueritis
III. plur. pāruērunt pāruerint pāruerant pāruissent pāruerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
pārēre pāruisse pāritūrum,
-am, -um esse
pārēns   pāritūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
pārērī pāritum,
-am, -um esse
pāritum īrī   pāritus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
pārendī pārendus, -a, -um pāritum pāritū

Dictiones derivataeRecensere

Composita

TranslationesRecensere

Se ostendere, appareredilatare ▼
Se ostendere, apparerecollabi ▲
Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto essedilatare ▼
Ad alicuius nutum vel imperium comparere, praesto essecollabi ▲

Discretiva

  pareo dictio est in variis linguis:

Dictiones similesRecensere

Formae affinesRecensere

HispaniceRecensere

pareoRecensere

Proprietates grammaticalesRecensere
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
pareo prima singularis praesens activa indicativus parear
AppellatioRecensere
 API: [ˈpa.ɾe.o]
Syllabificatio phonetica: pa·re·o — morphologica: pare-o

LociRecensere

M. Tullius Cicero
-106…-43
Lucius Annaeus Seneca
-3…+65
antiq. class.class. I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII XIII XIV XV XVI XVII XVIII XIX XX XXI

Latinitas Romana

class.  (45 a.C.n. / 709 a.u.)

  • Ad haec bona me si revocas, Epicure, pareo, sequor, utor te ipso duce, obliviscor etiam malorum, ut iubes, eoque facilius, quod ea ne in malis quidem ponenda censeo. Sed traducis cogitationes meas ad voluptates. Quas? Corporis, credo, aut quae propter corpus vel recordatione vel spe cogitentur. —Tusculanae disputationes Ciceronis [2][3]

class.

  • Male valeo; pars fati est. Familia decubuit, faenus offendit, domus crepuit, damna, vulnera, labores, metus incucurrerunt; solet fieri. Hoc parum est; debuit fieri. Decernuntur ista, non accidunt. Si quid credis mihi, intimos adfectus meos tibi cum maxime detego; in omnibus, quae adversa videntur et dura, sic formatus sum: non pareo deo, sed adsentior. —Ad Lucilium epistulae morales Senecae [4][3]

Fontes

  1. 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 571 — “PĀRĔO, es, ŭi, ĭtum, ere, n. 2.”
  2. 2.0 2.1 Marcus Tullius Cicero - Tusculanae disputationes. (The Latin Library): Liber tertius. XVII [37] — pareo
  3. 3.0 3.1 3.2 Vicicitatio: pareo.
  4. 4.0 4.1 Lucius Annaeus Seneca - Ad Lucilium epistulae morales. (Universitas Turicensis):  Tomus / Liber 15. 96 — pareo