veteratus
Appellatio pronuntiatusque
+/-
API: /weteˈraːtus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ve·te·rā·tus — morphologica: veterat-us
Notatio
+/-Participium
+/-| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| veterātus | —
|
perfectum | passiva | participium | nominativo | veterō (veterāre) |
Declinatio
+/-| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | veterātus | veterāta | veterātum | nom. | veterātī | veterātae | veterāta |
| gen. | veterātī | veterātae | veterātī | gen. | veterātōrum | veterātārum | veterātōrum |
| dat. | veterātō | veterātae | veterātō | dat. | veterātīs | veterātīs | veterātīs |
| acc. | veterātum | veterātam | veterātum | acc. | veterātōs | veterātās | veterāta |
| abl. | veterātō | veterātā | veterātō | abl. | veterātīs | veterātīs | veterātīs |
| voc. | veterāte | veterāta | veterātum | voc. | veterātī | veterātae | veterāta |