victūrus

+/-

Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /wikˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: vic·tū·rus — morphologica: vict-ur-us

Notatio

+/-
Latine: vincō

Participium

+/-
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
victūrus
futurum activa participium­ nominativo vincō (vincere)

Declinatio

+/-
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. victūrus victūra victūrum nom. victūrī victūrae victūra
gen. victūrī victūrae victūrī gen. victūrōrum victūrārum victūrōrum
dat. victūrō victūrae victūrō dat. victūrīs victūrīs victūrīs
acc. victūrum victūram victūrum acc. victūrōs victūrās victūra
abl. victūrō victūrā victūrō abl. victūrīs victūrīs victūrīs
voc. victūre victūra victūrum voc. victūrī victūrae victūra

vīctūrus

+/-

Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /wiːkˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: vīc·tū·rus — morphologica: vict-ur-us

Notatio

+/-
Latine: vīvō

Participium

+/-
Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
vīctūrus
futurum activa participium­ nominativo vīvō (vīvere)

Declinatio

+/-
positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. vīctūrus vīctūra vīctūrum nom. vīctūrī vīctūrae vīctūra
gen. vīctūrī vīctūrae vīctūrī gen. vīctūrōrum vīctūrārum vīctūrōrum
dat. vīctūrō vīctūrae vīctūrō dat. vīctūrīs vīctūrīs vīctūrīs
acc. vīctūrum vīctūram vīctūrum acc. vīctūrōs vīctūrās vīctūra
abl. vīctūrō vīctūrā vīctūrō abl. vīctūrīs vīctūrīs vīctūrīs
voc. vīctūre vīctūra vīctūrum voc. vīctūrī vīctūrae vīctūra