LatineRecensere

trādūcōRecensere

AppellatioRecensere

 API: /traːˈduːkoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: trā·dū·cō — morphologica: tra-duc-o

Formae aliaeRecensere

NotatioRecensere

Latine: trāns + dūcō (dūcere)

Verbum transitivumRecensere

trādūc|ō, -ere, trādūxī, trāductum [1][2][3][4][5]

  1. √ De loco in locum ducere, per locum aliquem ducere.[1]
  2. (Translate) ab uno in alium sensum transferre, et ab una in aliam linguam transferre.[1]

ConiugatioRecensere

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
trādūc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trādūcō trādūcam   trādūcēbam trādūcerem trādūcam  
II. sing. trādūcis trādūcās trādūc! trādūcēbās trādūcerēs trādūcēs trādūcitō!
III. sing. trādūcit trādūcat   trādūcēbat trādūceret trādūcet trādūcitō!
I. plur. trādūcimus trādūcāmus   trādūcēbāmus trādūcerēmus trādūcēmus  
II. plur. trādūcitis trādūcātis trādūcite! trādūcēbātis trādūcerētis trādūcētis trādūcitōte!
III. plur. trādūcunt trādūcant   trādūcēbant trādūcerent trādūcent trādūcuntō!
Thema Vox passiva
trādūc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trādūcor trādūcar   trādūcēbar trādūcerer trādūcar  
II. sing. trādūceris trādūcāris trādūcere! trādūcēbāris trādūcerēris trādūcēris trādūcitor!
III. sing. trādūcitur trādūcātur   trādūcēbātur trādūcerētur trādūcētur trādūcitor!
I. plur. trādūcimur trādūcāmur   trādūcēbāmur trādūcerēmur trādūcēmur  
II. plur. trādūciminī trādūcāminī trādūciminī! trādūcēbāminī trādūcerēminī trādūcēminī
III. plur. trādūcuntur trādūcantur   trādūcēbantur trādūcerentur trādūcentur trādūcuntor!
Thema Vox activa
trādūx- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. trādūxī trādūxerim trādūxeram trādūxissem trādūxerō
II. sing. trādūxistī trādūxeris trādūxerās trādūxissēs trādūxeris
III. sing. trādūxit trādūxerit trādūxerat trādūxisset trādūxerit
I. plur. trādūximus trādūxerimus trādūxerāmus trādūxissēmus trādūxerimus
II. plur. trādūxistis trādūxeritis trādūxerātis trādūxissētis trādūxeritis
III. plur. trādūxērunt trādūxerint trādūxerant trādūxissent trādūxerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
trādūcere trādūxisse trāductūrum,
-am, -um esse
trādūcēns   trāductūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
trādūcī trāductum,
-am, -um esse
trāductum īrī   trāductus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
trādūcendī trādūcendus, -a, -um trāductum trāductū

Dictiones collataeRecensere

Synonyma

  1. trānsvehō, trānsvehere; trānsferō, trānsferre

Composita

Dictiones derivataeRecensere

TranslationesRecensere

Discretiva

  traduco dictio est in variis linguis:

Formae affinesRecensere

ItaliceRecensere

traducoRecensere

Proprietates grammaticalesRecensere
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
traduco prima singularis praesens activa indicativus tradurre
AppellatioRecensere
 API: /traˈduko/
Syllabificatio phonetica: tra·du·co — morphologica: traduc-o

Fontes

  1. 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 762 — “TRADŪCO et transduco, dūcis, duxi, ductum, dūcere, a. 3.”
  2. Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. III, p. 100 — “trādūco (transduco),xi, ctum, 3. v. a. [trans-duco]”
  3. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — trādūco (trāns-dūco), dūxī, ductum ere (tom. 2, p. 3170)
  4. Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)traducere
  5. Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)traduco