Victionarium

traduco

Latine

+/-

trādūcō

+/-

Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /traːˈduːkoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: trā·dū·cō — morphologica: tra-duc-o

Formae aliae

+/-

Notatio

+/-
← Latine: trāns + dūcō (dūcere)

Verbum transitivum

+/-

trādūc|ō, -ere, trādūxī, trāductum [1][2][3][4][5]

  1. √ De loco in locum ducere, per locum aliquem ducere.[1]
  2. (Translate) ab uno in alium sensum transferre, et ab una in aliam linguam transferre.[1]

Coniugatio

+/-

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
trādūc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trādūcō trādūcam   trādūcēbam trādūcerem trādūcam  
II. sing. trādūcis trādūcās trādūc! trādūcēbās trādūcerēs trādūcēs trādūcitō!
III. sing. trādūcit trādūcat   trādūcēbat trādūceret trādūcet trādūcitō!
I. plur. trādūcimus trādūcāmus   trādūcēbāmus trādūcerēmus trādūcēmus  
II. plur. trādūcitis trādūcātis trādūcite! trādūcēbātis trādūcerētis trādūcētis trādūcitōte!
III. plur. trādūcunt trādūcant   trādūcēbant trādūcerent trādūcent trādūcuntō!
Thema Vox passiva
trādūc- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trādūcor trādūcar   trādūcēbar trādūcerer trādūcar  
II. sing. trādūceris trādūcāris trādūcere! trādūcēbāris trādūcerēris trādūcēris trādūcitor!
III. sing. trādūcitur trādūcātur   trādūcēbātur trādūcerētur trādūcētur trādūcitor!
I. plur. trādūcimur trādūcāmur   trādūcēbāmur trādūcerēmur trādūcēmur  
II. plur. trādūciminī trādūcāminī trādūciminī! trādūcēbāminī trādūcerēminī trādūcēminī —
III. plur. trādūcuntur trādūcantur   trādūcēbantur trādūcerentur trādūcentur trādūcuntor!
Thema Vox activa
trādūx- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. trādūxī trādūxerim trādūxeram trādūxissem trādūxerō
II. sing. trādūxistī trādūxeris trādūxerās trādūxissēs trādūxeris
III. sing. trādūxit trādūxerit trādūxerat trādūxisset trādūxerit
I. plur. trādūximus trādūxerimus trādūxerāmus trādūxissēmus trādūxerimus
II. plur. trādūxistis trādūxeritis trādūxerātis trādūxissētis trādūxeritis
III. plur. trādūxērunt trādūxerint trādūxerant trādūxissent trādūxerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa 		trādūcere trādūxisse trāductūrum,
-am, -um esse 		trādūcēns   trāductūrus,
-a, -um­
Vox
passiva 		trādūcī trāductum,
-am, -um esse 		trāductum īrī   trāductus,
-a, -um 		 
Gerundium Gerundivum Supinum
trādūcendī trādūcendus, -a, -um trāductum trāductū

Dictiones collatae

+/-

Synonyma

  1. trānsvehō, trānsvehere; trānsferō, trānsferre

Composita

Dictiones derivatae

+/-

Translationes

+/-

Discretiva

  traduco dictio est in variis linguis:

Formae affines

+/-

Italice

+/-

traduco

+/-
Proprietates grammaticales
+/-
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
traduco prima singularis praesens activa indicativus tradurre
Appellatio pronuntiatusque
+/-
 API: /traˈduko/
Syllabificatio phonetica: tra·du·co — morphologica: traduc-o

Fontes

  1. ↑ 1.0 1.1 1.2 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 762 — “TRADŪCO et transduco, dūcis, duxi, ductum, dūcere, a. 3.”
  2. ↑ Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. III, p. 100 — “trādūco (transduco),xi, ctum, 3. v. a. [trans-duco]”
  3. ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — trādūco (trāns-dūco), dūxī, ductum ere (tom. 2, p. 3170)
  4. ↑ Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — traducere
  5. ↑ Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — traduco
Receptum de "https://la.wiktionary.org/w/index.php?title=traduco&oldid=209215"