Appellatio pronuntiatusque

+/-
 API: /ˈtraːnsferoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: trāns·fe·rō — morphologica: trans-fer-o

Formae aliae

+/-

Notatio

+/-
Latine: trāns + ferō

Verbum transitivum

+/-

trānsfĕr|ō, -re, trānstŭlī, trānslātum

  1. √ Ex uno in alium locum ferre.[1]

Coniugatio

+/-

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
trānsfer- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānsferō trānsferam   trānsferēbam trānsferrem trānsferam  
II. sing. trānsfers trānsferās trānsfer! trānsferēbās trānsferrēs trānsferēs trānsfertō!
III. sing. trānsfert trānsferat   trānsferēbat trānsferret trānsferet trānsfertō!
I. plur. trānsferimus trānsferāmus   trānsferēbāmus trānsferrēmus trānsferēmus  
II. plur. trānsfertis trānsferātis trānsferte! trānsferēbātis trānsferrētis trānsferētis trānsfertōte!
III. plur. trānsferunt trānsferant   trānsferēbant trānsferrent trānsferent trānsferuntō!
Thema Vox passiva
trānsfer- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. trānsferor trānsferar   trānsferēbar trānsferrer trānsferar  
II. sing. trānsferris trānsferāris trānsferēbāris trānsferrēris trānsferēris
III. sing. trānsfertur trānsferātur   trānsferēbātur trānsferrētur trānsferētur
I. plur. trānsferimur trānsferāmur   trānsferēbāmur trānsferrēmur trānsferēmur  
II. plur. trānsferiminī trānsferāminī trānsferēbāminī trānsferrēminī trānsferēminī
III. plur. trānsferuntur trānsferantur   trānsferēbantur trānsferrentur trānsferentur
Thema Vox activa
trānstul- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. trānstulī trānstulerim trānstuleram trānstulissem trānstulerō
II. sing. trānstulistī trānstuleris trānstulerās trānstulissēs trānstuleris
III. sing. trānstulit trānstulerit trānstulerat trānstulisset trānstulerit
I. plur. trānstulimus trānstulerimus trānstulerāmus trānstulissēmus trānstulerimus
II. plur. trānstulistis trānstuleritis trānstulerātis trānstulissētis trānstuleritis
III. plur. trānstulērunt trānstulerint trānstulerant trānstulissent trānstulerint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
trānsferre trānstulisse trānslātūrum,
-am, -um esse
trānsferēns   trānslātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
trānsferrī trānslātum,
-am, -um esse
trānslātum īrī   trānslātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
trānsferendī trānsferendus, -a, -um trānslātum trānslātū

Dictiones collatae

+/-

Synonyma

Composita

Dictiones derivatae

+/-

Translationes

+/-
Ex uno in alium locum ferodilatare ▼
Ex uno in alium locum ferocollabi ▲

Fontes

  1. Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 773 — “TRANSFĔRO, fers, tuli, latum, ferre, a. anom.”